Latvijas valsts budžets

Cik valsts iekasē, cik iztērē — un ko tas nozīmē katram no mums.

Valsts budžets parasti tiek apspriests miljonos un miljardos — skaitļos, ko grūti sajust. Šajā lapā tie pārrēķināti uz vienu iedzīvotāju, lai būtu skaidrs, ko tas nozīmē katram no mums. Dati aptver 2022.–2026. gadu: ieņēmumus, izdevumus, bilanci, deficītu procentos no IKP, sadalījumu pa ministrijām un par budžetu atbildīgās amatpersonas.

Par salīdzināmību. Noslēgtajiem gadiem rādām faktisko izpildi, bet 2026. gadam — likumā apstiprināto plānu, jo gads vēl nav beidzies un daļēja izpilde nebūtu godīgi salīdzināma ar pilniem gadiem. Blakus budžetam rādām arī kumulatīvo cenu kāpumu: inflācija ir pieauguma temps, tāpēc tās kritums nenozīmē, ka cenas samazinājās — tās turpināja augt, tikai lēnāk.

Cik valsts iekasē un cik iztērē

Miljonos eiro. Sarkanā daļa virs zaļās — cik pietrūkst.

Cik dārgāk viss kļuvis kopš 2021. gada

Cenas nekad nav kritušās — tās augušas katru gadu, tikai dažādā tempā.

Kā šie skaitļi rēķināti un no kurienes nākuši

Budžeta dati. Valsts konsolidētais budžets (pamatbudžets + speciālais/sociālais budžets, naudas plūsmas metode). Par noslēgtajiem gadiem (2022.–2025.) rādīts fakts — reālā izpilde. Par 2026. gadu rādīts plāns — likumā apstiprinātais pilna gada budžets, jo gads vēl nav noslēdzies un daļēja gada izpilde nebūtu salīdzināma ar pilniem gadiem.

Uz vienu iedzīvotāju. Rēķināts, dalot ar 1 845 000 — Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu 2026. gada sākumā (CSP). Tas ir vienkāršs dalījums, kas palīdz sajust mērogu; tas nenozīmē, ka katrs iedzīvotājs samaksā tieši tik daudz nodokļos — daļa ieņēmumu nāk no uzņēmumiem, ES fondiem un aizņēmumiem.

Deficīts % no IKP (katra gada kartītē) rēķināts pēc ESA2010/vispārējās valdības metodoloģijas, kas ietver arī pašvaldības un citus sektorus — tāpēc tas nesakrīt tieši ar šeit redzamo bilances summu.

Cenu kāpums. Rēķināts ar salikto procentu metodi no CSP gada vidējās inflācijas: 17,3% × 8,9% × 1,3% × 3,7% × 3,5% = +38,9% kopš 2021. gada. Vienkārša saskaitīšana dotu mazāku, nepareizu rezultātu, jo katrs gads rēķinās no jau uzkāpušā līmeņa. Gada vidējā inflācija (12 mēneši pret 12 mēnešiem) atšķiras no biežāk citētās "decembris pret decembri" — piem., 2024. gadā vidējā bija 1,3%, bet decembrī 3,3%.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik valsts iztērē uz vienu iedzīvotāju?

2026. gadā plānots aptuveni 9 726 EUR uz katru iedzīvotāju jeb ap 811 EUR mēnesī. Šajā summā ietilpst pensijas, veselības aprūpe, izglītība, ceļi, aizsardzība un visi pārējie valsts izdevumi. Tas nenozīmē, ka katrs iedzīvotājs samaksā tik daudz nodokļos — daļa ieņēmumu nāk no uzņēmumiem, ES fondiem un aizņēmumiem.

Kāpēc 2026. gadam rādīts plāns, nevis fakts?

Gads vēl nav noslēdzies. Daļēja gada izpilde nebūtu godīgi salīdzināma ar pilniem gadiem, jo gada sākumā ieņēmumi parasti apsteidz izdevumus — tas radītu maldinošu iespaidu par budžeta pārpalikumu.

Kāpēc inflācija krītas, bet cenas neaug lētākas?

Inflācija ir cenu pieauguma temps, nevis cenu līmenis. Kad tā nokrīt no 17,3% uz 1,3%, tas nozīmē, ka cenas auga lēnāk, nevis ka tās samazinājās. Kopš 2021. gada cenas kopumā pieaugušas par aptuveni 39% — tāpēc grafikā rādām arī kumulatīvo cenu kāpumu.

No kurienes nāk šie dati?

Budžeta rādītāji — no Finanšu ministrijas publicētajiem gada pārskatiem. Inflācija un iedzīvotāju skaits — no Centrālās statistikas pārvaldes. Visi avoti ir publiski un pārbaudāmi neatkarīgi.